Monografia - Historia y Evolución de La Dasonomia o Ciencia Forestal

November 16, 2022 | Author: Anonymous | Category: N/A
Share Embed Donate


Short Description

Download Monografia - Historia y Evolución de La Dasonomia o Ciencia Forestal...

Description

 

IMV\I\^\K LN NL^FAFIÖM V^PNRIKR  \NFMKJÖDIFK PßBJIFK IBNRIA \AH^AEAM^ Farrnra ns aleimistrafiöm ln rnfursks gkrnstajns

 

HIV\KRIA Y NWKJ^FIÖM LN JA LAVKMKEÅA K FINMFIA GKRNV\AJ 

 

NV\^LIAM\N?  

Eijusca \aiss Dkmzajk Aduirrn.  

F^RVK?  

^.L. Vijvifujtura LKFNM\N?  

Imd. Harkj Gnrmamlnz Vijva 

FIFJK?

I

P^FAJJPA[PNR^   2021

 

Rnsuenm Vabneks qun a jk jardk ln jks añks sn ham rnlaftalk eÿjtipjns ekmkdragåas afnrfa ln Ja Histkria Histkria Y Nvkjufiöm Ln Ja Laskmkeåa K F Finmfia inmfia Gkrnstaj, a partir  partir  ln listimtks listimtks gimns, lnb lnbilk ilk a qun nxis nxistn tn imgkreafiöm imgkreafiöm abumlamtn abumlamtn n iepkrta iepkrtamtn mtn lnj tnea tne a ya enmfik enmfikmal malk. k. Puns ja histkr histkria ia y nvkj nvkjufi ufiöm öm ln ja, ns um uma a ln jas eá eáss skbrnsajinmtns lnbilk a qun tuvk eufhks apkrtns nm ja nfkmkeåa lnj paås fkek taebiém taeb iém nm ktrk ktrks. s. Nstn tra trabaok baok ns nstá tá njabk njabkralk ralk pa para ra rnfkp rnfkpijar ijar y rnsa rnsajtar jtar aqu aqunjjks njjks aspnftks eás iepkrtamtns. iepkrtamtns. Ja ekmkdragåa sn njabkrö njabkrö fkm nj ÿmifk gim ln rnf rnfkpijar  kpijar  imgkreafiöm afnrfa ln?   

Jks imifiks ln ja finmfia gkrnstaj k laskmkeåa. Nj kridnm ln ja finmfia gkrnstaj k laskmkeåa. Nvkjufiöm ln ja laskmkeåa

^mk ln jks kb ^mk kbon ontitivk vkss eá eáss ie iepk pkrt rtam amtn tnss ln nstn tra traba baok ok ns fu fuep epjir jir nxpnftativas lnj lkfnmtn nmfardalk lnj fursk.   Pajabras fjavns? Rnfursks Maturajns, laskmkeåa, sijvifujturieks.

fk fkm m ja jass

 

Imtrkluffiöm Ja laskmkeåa sn punlnm lngimir ln jas siduinmtns gkreas? ‚Ja finmfia y nj artn ln fkmtrkjar, prktndnr, prklufir y utijizar a jks bksquns nm krlnm a kbtnmnr ln su nxist nx istnmf nmfia ia y us usk k jks e eayk aykrns rns b bnmn nmngif gifiks iks hue hueamk amkss pks pksibj ibjns― ns―.. ‚Ns ‚Nstul tulia ia ja prkluffiö prkl uffiöm m y usk ln jks binmn binmnss dnmn dnmnralks ralks pkr nj bksq bksqun―. un―. ‚Ns nj fkmou fk moumtk mtk ln fin finmfi mfias as qun sn apjifa apjifam m a jks fkepjn fkepjnoks oks sunjk sunjk-vu -vunjk njk gkr gkrnst nstajn ajns, s, ma mati tivk vkss k iep iepja jamt mtal alks ks,, y ln a binmns su suss aebi ae nmtn tnss bi bikk-nf nfkj kjöd ödif ifks ksumivnrsaj, pa para ra ja imtndraj eá eáxi xiea ea prkluffiöm y fkmsnrvafiöm y binm snrvifiks fkm snmtilk y ln pnreamnmfia nm nj tinepk― Nstas lngimi Nstas lngimifik fikmns mns aep aepjia jias, s, sn hafnm hafnm fal fala a vn vnzz eás aft aftua uajns jns,, lnb lnbilk ilk a jks fkmstamtns faebiks prklufilks nm ja hueamilal. Ja Laskmkeåa hasta mk hafn eufhk eufh k tinep tinepk, k, sn habåa prnkfupalk prnkfupalk gumlaenm gumlaenmtajen tajenmtn mtn ln prklu prklufir fir ealn ealnra, ra, pnrk nj rápilk avamfn ln ja fkmtaeimafiöm y lnj lntnrikrk aebinmtaj ham hnfhk faebiar nj ruebk ln nsta aftivilal y prnstar eufha eás atnmfiöm a jks ktr ktrks ks as aspnf pnftks tks ln nsta nsta fin finmfi mfia. a. Ja prn prnkfu kfupaf pafiöm iöm eum eumlia liajj pk pkrr ja fkmsnrvaf fkms nrvafiöm iöm ln jks rnfursks rnfursks maturajns maturajns ha supnr supnralk alk jas grkmtnras grkmtnras ln ja krlnmafiöm fjásifa lámlkjn iduaj iepkrtamfia a ja prkluffiöm ln ealnras, ln aduas jiepias, pnfns, amieajns ln faza, ln kxådnmk y aj usk rnfrnativk lnj bksqun. Jay kbontivks laskmkeåaeufhk lnbn eás ekvnrsn ahkra lnmtrk lnPkrumnstn nspnftrk imtnrnsns aepjik y fkepjnok. ektivk ln nj sijvifujtkr lnbn tnmn tnmnrr uma visiöm ae aepjia pjia n imtndraj imtndraj lnj gumfikmaeinmtk lnj bksqun bksqun qun nstá eamnoamlk, lnbn tnmnr prnfaufiöm y skjilnz nm sus pjamtnks y uma fjara fkmfinmfia lnj guturk. Lnbn lntnreimarsn nm qué enlila lnbn snr lnsnepnñalk fala rkj pkr nj bksqun. Jks nrrkrns nm Laskmkeåa söjk sn punlnm aprnfiar a jks 20 añks k eás, pkr nsk mk sn punln nstuliar nsta finmfia finm fia supn supnrgifia rgifiajenm jenmtn, tn, hay qun imtrklufirs imtrklufirsn n nm njja para fkmk fkmkfnr fnr a gkmlk gkml k sus vnrl vnrlalns alns y alqu alquirir irir jks fritn fritnriks riks básif básifks ks apjif apjifabjns abjns nm fuajquinr situafiöm. Vus kbontivks skm sineprn a jardk pjazk, pkr jk tamtk ja pjamigifafiöm ns gumlaenmtaj. \klks kbsnrvaeks uma mnfnsilal gkrnstaj, pnrk mk nxistn uma fkmfinmfia gkrnstaj.ns pkr njjk qun ns mnfnsarik hafnr uma imvnstidafiöm skbrn jks krådnmns ln ja laskmkeåa fkek taebiém ln su nvkjufiöm.

 

ÅMLIFN

1.

Hist Histkr kria ia l ln n ja la lask skmk mkeå eåa a..................................................................................................<

1.1. »Q^É NV NV JA LAV LAVKMKE KMKEÅA;... ÅA;......... ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ......................< ................< 1.2. JKV IMIFIKV IMIFIKV LN JA F FINMF INMFIA IA GK GKRNV\ RNV\AJ AJ NVPAÑK NVPAÑKJA..... JA........... ............ ............ ............ .............. .............< .....< 1.6. KRÅDNMNV KRÅDNMNV LN JA FINMF FINMFIA IA G GKRNV KRNV\AJ \AJ K LAVKM LAVKMKEÅA... KEÅA......... ............ ............ .................. .................4 .....4 1.6.1.. Ekmtn 1.6.1 Ekmtnss n Ijustrafiö Ijustrafiöm...... m............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ...................... ................................8 ................8 1.6.2.. Nj ja 1.6.2 jardk rdk ffaeimk aeimk hafia ja ffinmfi inmfia a gkr gkrnsta nstaj........ j.............. ............ ............ ............ ............ ................... .......................8 ..........8 1.6.6.. Vnjvi 1.6.6 Vnjvifujtk fujtkrns rns y oarli oarlimnrks mnrks........ .............. ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ...........9 .....9 2. Nvkj Nvkjufiöm ufiöm ln ja lask laskmkeåa mkeåa...... ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............. ...........9 ....9 2.1. Nspnfins Nspnfins Ln Ln Frnfieinmt Frnfieinmtk k Ráp Rápilk... ilk......... ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............... ......................... ......................10 ......10 2.2. Nj Fkmfnptk Fkmfnptk Lnj Aprk Aprkvnfh vnfhaein aeinmtk mtk Eÿjtipjn..... Eÿjtipjn........... ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ............ ........10 ..10 Fkmfjusiöm.............................................................................................................................11 Rngnrnmfia bibjikdrágifa.........................................................................................................12

 

1. Histkr Histkria ia ln ja laskmk laskmkeåa eåa 1. 1.11.

»Q^É Q^É NV JA LA LAVK VKMK MKE EÅA; ÅA;

Ja la laskm skmkeå keåa a tae taebié biém m fkm fkmkfi kfila la fke fkek k ja fin finmfi mfia a gkr gkrnst nstaj aj ns nj fkm fkmoum oumtk tk ln lisf li sfip ipjijima mass qu qun n ns nstu tuli liam am jk jkss bk bksq squn unss rn rnsp spnf nftk tk ln su gk gkre reaf afiö iöm, m, ea eamn mnok ok,, rnprkluffiöm y aprkvnfhaeinmtk, busfamlk ja eáxiea rnmta lnj fapitaj gkrnstaj nm fajilal y famtilal a pnrpntuilal.S FI\A\IKM Fát19 Zj 6082 U

1. 1.2. 2.

JKV JKV IMIF IMIFIK IKV V LN JA JA FI FINM NMFI FIA A GKRN GKRNV\ V\AJ AJ NVP NVPAÑ AÑKJ KJA A

Jks imifiks ln ja finmfia gkrnstaj nurkpna sn nmfunmtram nm Ajneamia nm nj sidjk XWII. Ns nm nsta épkfa nm ja qun surdnm jibrks y nsfunjas qun imauduram nj trataeinmtk ln jks nspafiks gkrnstajns fkmgkren a primfipiks téfmifks y jödifa finmtågifa. Lnstafa nmtrn jas nsfunjas, pkr su pkstnrikr imgjunmfia nm Nspaña, ja Nsfunja ln Ekmtns ln \haraml, liridila pkr Hnimrifh Fktta.

S FI\A\IKM Jkb1< Zj 6082 U

 A sus fjasns asistiö nj qun ns fkmsilnralk nj palrn ln finmfia gkrn gkrnst staj aj nm Nspa Nspaña ña,, Ad Adus ustå tåm m Pasfuaj. 

 Aduståm

Pasfuaj

Dkmzájnz mafiö nm Ealril nj 20 ln earzk ln 1818. Ln su palrn, prkgn rkgnsskr ln Gi Gissik ikjk jkdå dåa a nm ja Nsfunja Vupnrikr ln Wntnrimaria, hnrnlö nj imtnrés pkr ja finmfia maturaj y ja adrkmkeåa. Prkmtk jjndö a snr einebrk ln ja Vkfinlal Nfkmöeifa Eatritnmsn ln Aeidks lnj Paås, askfiafiöm nm ja qun tuv tuvk rnja rnjaffiö iöm m fkm

 

varias pnrskmajilalns fjavn nm nj lnsarrkjjk ln ja finmfia gkrnstaj nm Nspaña. S FI\A\IKM Jkb1< Zj 6082 U

Nmtrn njjks, Amtkmik Vamlajik ln Arias (1499 >9 ), Ei Eimi mist strk rk ln Gkenmtk y Liputalk a Fkrtns, fkmtimuarkm abkdamlk pkr su frnafiöm. Aj snr  mkebralk imtnmlnmtn ln ja Fasa Rnaj, kbsnrvö nj pkbrn nstalk ln jks ekmtns y tk tkeö eö fk fkmf mfin inmf mfia ia ln ja mnfn mnfnsi sila lal l ln apjifa apj ifarr pri primfi mfipik pikss téfmif téfmifks ks a su dns dnstiö tiöm. m. Fkm nstn kbontivk prkekviö pkjåtifaenmtn ja gumlafiöm ln ja Nsfunja y nj Funrpk y quisk tranr a ajdumk ln jks hioks ln Fktta para

lnsarrkjjar

nm

Nspaña

nj

fkmkfieinmtk gkrnstaj qun sn tnmåa nm nj ekenmtk. Lalk qun ja situafiöm imnstabjn nm Nspaña lnsafkmsnoö ja visita ln jks imdn im dnmi minr nrks ks

aj ajne neam amns ns,,

gigima maje jenm nmtn tn

sn

lnfiliö qun ja Fasa Rnaj bnfará a lks ajuemk aju emkss ns nspañ pañkjn kjnss qun rnajiz rnajizarå aråam am jks nstuliks gkrnstajns nm \haraml ? Aduståm Pasfuaj y Nstnbam ln Bkutnjku gunrkm jks njndilks.S FI\A\IKM Jkb1< Zj 6082 U Nm 186 gun frnalk pkr Rnaj Krlnm nj Funrpk ln Imdnminrks ln Ekmtns. S FI\A\IKM Jkb1< Zj 6082 U

1. 1.6. 6.

KRÅD KRÅDNM NMNV NV LN LN JA F FIN INMF MFIA IA G GKR KRNV NV\A \AJ J K LA LAVK VKMK MKEÅ EÅA A

 

Fuamlk nm 149> Okvnjjamks prnsnmtaba a ja Vkfinlal Nfkmöeifa Eatritnmsn ln  Aeidks lnj Paås su Imgkren skbrn ja Jny Adraria vnåa ja juz umk ln jks lkfuenmtks eás njabkralks y sidmigifativks lnj pnmsaeinmtk ijustralk, fkepnmlik nm dram enlila ln jas prnkfupafikmns qun luramtn bunma partn lnj sidjk XWIII habåam imfita imf italk lk a um puñal puñalk k ln pnrskm pnrskmaji ajilal lalns ns a ja rngjnx rngjnxiöm iöm skb skbrn rn jks primfi primfipa pajns jns prkbjneas prkbjn eas qun prn prnsnm snmtab taba a ja tramsg tramsgkre kreafi afiöm öm nfk nfkmöe möeifa ifa,, skf skfiaj iaj y pkj pkjåti åtifa fa ln Nspaña. Gisiöfratas a su eamnra, jks prkbjneas ln jas tramsgkreafikmns adrarias gunrkm nj fnmtrk fnmt rk ln sus prnkfupa prnkfupafikm fikmns. ns. Nstas tramsgkreafik tramsgkreafikmns, mns, qun sndÿ sndÿm m Okvn Okvnjjamk jjamkss agnftabam a jas "jnyns", ja "kpimiöm" y ja "maturajnza", tnmåam qun vnr taebiém fkm jks ekmtns -ekmtns y pjamtåks, fkek sn jks lnmkeimaba nmtkmfns-, skentilks a euy livnrsa rndjaenmtafiöm lnsln amtiduk y qun a partir ln 14 pkr  Döenz Krtnda. Nstas kbras nonrfinrkm uma aepjia imgjunmfia nmtrn jks nstuliksks ln ja adrifujtura ln munstrk paås'. Jas kbras gkrnstajns ln Luhaenj gunrkm ja basn a partir ln ja fuaj sn nepnzö a avamzar nm nj nstulik finmtågifk ln ja nxpjktafiöm lnjj ekmt ln ekmtn. n. Mk sö söjk jk nm Ns Nspa paña ña33 nm Aj Ajne neam amia ia lk lkml mln n jk jkss ns nstu tuli liks ks sk skbr brn n ja fkmsnr fkm snrvaf vafiöm iöm lnj bks bksqun qun tnmåam tnmåam uma jarda jarda tra tralif lifiöm iöm,, jas kbras kbras lnj ma matur turajis ajista ta gramfés gunrkm uma ln jas pinzas básifas skbrn jas qun sn asnmtö ja finmfia ln jks ekmtns, ja Laskmkeia, fuamlk, a primfipiks lnj XIX, Hartid y Fktta nstabjnfinrkm pkr prienra vnz su funrpk tnörifk y fkmfnptuaj.S FI\A\IKM Adu78 Zj 6082 U

2. Nvkjufi Nvkj ufiöm öm ln ja laskm laskmkeå keåaa Nm prienr judar, puns, nj sueimistrk ln ealnra. Jks Nstuliks skbrn jas tnmlnmfias ln ja ealnra qun sn ham fkmvnrtilk nm uma partn iepkrtamtn y afrnlitala ln jas gumfikmns ln ja Lirnffiöm ln Ekmtns y Prkluftks Gkrnstajns ln ja GAK, y qun nstám ya apkrtamlk nm gkrea rnaj y vajiksa jks latks qun rnquinrnm jks snrvifiks gkrnstajns y ktrks agimns agimns fuamlk sn trata ln pjamigifar fkm vistas a daramtizar nm n njj guturk uma famtilal sugifinmtn ln sueimistrks ln nsta eatnria nsnmfiaj.  Pkr prienra vnz, jas rndikmns y jks paåsns funmtam fkm uma imlifafiöm dnmnraj ln fuájns ham ln snrr jas sn jas pr prkb kbab abjn jnss tn tnml mlnm nmfi fias as gu gutu tura rass ln lnjj fkms fkmsue uek k ln ea ealn lnra ra y pu punl nlnm nm fkepararjas fkm jas aparnmtns pksibijilalns ln satisgafnrjas. Punlns vnrsn ya, pkr  nonepjk, qun nm Aeérifa Jatima sn prnsnmta ja paralkoa ln uma rndiöm qun pksnn uma fuarta partn ln jks rnfursks gkrnstajns lnj eumlk y qun aj eisek tinepk ns uma um a iepk iepkrt rtal alkr kra a mnta mnta ln ea ealn lnra ra y prkl prkluf uftk tkss ea ealn lnrn rnrk rks. s.   Asieisek, nm nj subfkmtimnmtn ln ja Imlia, fkm su lnmsa pkbjafiöm nm auenmtk y su frnfinmtn mnfnsilal ln ealnra,  nj «Nstulik ln jas tnmlnmfias ln ja ealnra nm nj Jnoamk Krinmtn³ ha punstk nm nvilnmfia amtn jks dkbinrmks qun, a enmks ln qun sn tkenm enlilas snvnras, sn aepjiará ja lignrnmfia nmtrn nj fkmsuek y ja prkluffiöm ln ealn ea lnra ra hast hasta a qun qun ln lnmt mtrk rk ln 1> ö 20 añ añks ks aj ajfa famf mfn n prkp prkpkr krfi fikm kmns ns tajn tajnss qu qun n fkmstituirá umk ln jks primfipajns kbstáfujks para nj lnsarrkjjk nfkmöeifk y skfiaj ln aqunjja zkma.

 

 Aeérifa lnj Mkrtn, qun ns ahkra uma ln jas primfipajns rndikmns nxpkrtalkras, fkeprkbará hafia nj añk 2000 qun apnmas snrá fapaz ln abastnfnr a sus prkpias imlustrias ealnrnras ja eatnria priea mnfnsaria.

2. 2.1. 1.

Nspn Nspnfi fins ns Ln Frnf Frnfie iein inmt mtk k Rá Rápi pilk lk

Lks gaftkrns nm partifujar parnfnm imlifar ja mnfnsilal y hasta ja nxistnmfia ln um faebik ralifaj nm nstn fkmfnptk. Nm prienr judar, sn hafn fala vnz eás nvilnmtn qun jas ligifujtalns qun nmtraña ja punrta nm nxpjktafiöm ln ln bksquns imaffnsibjns imaffnsibjns k fkepjnoks punlnm hafnr qun ja ealnra qun ln njjks sn nxtraida rnsujtn tam fara, si nj prnfik fubrn ja apkrtafiöm easiva ln fapitaj qun sunjn nxidir y jks njnvalks dastks gioks y qun sus usks snam amtinfkmöeifk. Aumqun, pkr fkmsiduinmtns skbrn ja bas basn n ln lnjj rnmlie rnmlieinm inmtk, tk, jks rnf rnfurs ursks ks gkr gkrnst nstajn ajnss pun punlam lam pnr pnrgnf gnftae taenm nmtn tn par para a satisgafnr jas mnfnsilalns eumliajns ln hnfhk quizás haya qun lnsfartar vastas zkmas lnbilk a jk njnvalks nm sus dastks, tamtk imifiajns fkek gioks, qun iepjifa su punsta nm nxpjktafiöm.  Agkrtumalaenmtn, nxistn um sndumlk gaftkr qun brimla pnrspnftivas eufhk eás ga gavk vkra rabj bjns ns ln fkms fkmsnd ndui uirr nm nj gu gutu turk rk su suei eimi mist strk rkss ln ealn ealnra ra da dara ramt mtiz izal alks ks y nfkmöeifks.  Vi nstn sndumlk gaftkr mk nxistinra, jks gkrnstajns mk tnmlråam eás rnenlik qun aleitir qun ja ealnra, fkek eatnria priea, tnmlråa qun snr sustituila nm dralk fala vnz eaykr pkr ktrks eatnriajns quizás enmks satisgaftkriks. Nm nstn sndumlk gaftkr jk fkmstituynm jas dramlns pksibijilalns qun kgrnfnm fala vnz eás jas easas artigifiajns fkek gunmtn ln ealnra. Jas pjamtafikmns mk fkmstituynm mimduma mkvnlal. Fkek sn vik nm ja Vndumla Fkmgnrnmfia Eumliaj lnj Nufajiptk fnjnbrala nm Brasij nm 1971, nj Nstalk ln Væk Paujk lnpnmln, para aprkvisikmarsn nm ealnra, fasi nmtnraenmtn ln jas pjamtafikmns ln nufajiptks ngnftualas hafn umks 40 añks fkek gunmtn ln jnña para gnrrkfarrijns.   Jas >00.000 hnftárnas ln li lifh fhas as pj pjam amta tafi fikm kmns ns rn rnpr prns nsnm nmta tam m uma uma ln ja jass prie prienr nras as y eá eáss ae aebi bifi fiks ksas as imtrkluffikmns nm dram nsfaja ln nspnfins nxötifas nm gimns fkenrfiks. Pnrk hasta hafn rnjativaenmtn pkfk mk sn ha apjifalk ja dnmétifa y ja snjnffiöm ln pjamtas aj enokraeinmtk gkrnstaj y njjk abrn vastks y munvks hkrizkmtns. S FI\A\IKM HNM70 Zj 6082 U

 

2. 2.2. 2.

Nj Fkm Fkmfn fnpt ptk k Ln Lnjj Aprk Aprkvn vnfh fhae aein inmt mtk k Eÿjt Eÿjtip ipjn jn

Nj ap aprk rkvn vnfh fhae aein inmt mtk k eÿjt eÿjtip ipjn jn mk ns ln mi mimd mdÿm ÿm ek eklk lk um en enrk rk fkm kmou oumt mtk k ln eklajilalns ln nxpjktafiöm. Rnquinrn uma krlnmafiöm fkmsfinmtn y fkkrlimala ln jks lignrnmtns rnfursks maturajns rnmkvabjns, nj umk nm rnjafiöm fkm nj ktrk, sim enmksfabk ln ja prkluftivilal ln ja tinrra. Nj aprkvnfhaeinmtk eÿjtipjn lnbn praftifarsn nm um pnråklk jk sugifinmtnenmtn jardk para qun fubra nj fifjk ln jas fuat fuatrk rk nstafikmns, nstafikmns, ns lnfir lnfir,, luram luramtn tn um añk k eás. eá s. Mk rn rnqu quin inrn rn qu qun n tk tkla lass ja jass ek ekla lajijila laln lnss ln nx nxpj pjkt ktaf afiö iöm m sn praf praftitiqu qunm nm sieujtámnaenmtn.

Jas lienmsikmns lnj tnrrnmk fkmstituynm um gaftkr lnfisivk nm ja krlnmafiöm para nj aprkvn apr kvnfh fhaei aeinmt nmtk k eÿjtip eÿjtipjn. jn. Ja ap apjif jifafi afiöm öm ln nst nstn n pri primfi mfipik pik lnbn lnbn ha hafnr fnrsn sn nm nxtnms nxt nmsikm ikmns ns ln tnr tnrrnm rnmk k fuyas fuyas lie lienms nmsikm ikmns ns kgrnzf kgrnzfam am sug sugifi ifinmt nmtn n aep aepjitu jitul l a jks rnaoustns pnriölifks lnj eétklk ln nxpjktafiöm para alaptarjk a jks faebiks ln mnfnsilalns y fkmlifikmns. Nm jks ekmtns lnj Nstalk tkeaeks fkek mkrea munstras umilalns aleimistrativas eás pnqunñas, qun nm ja aftuajilal tinmnm um prkenlik ln 80.000 Ha. (200.000 afrns). Nm nxtnmsks tnrrnmks ln prkpinlal partif par tifuja ujarr pu punln nln snr ap apjif jifabj abjn n uma sup supnrg nrgifi ifin n sie sieija ijar, r, pnr pnrk k par para a prk prkpin pinlal lalns ns partifujarns pnqunñas ja umilal ln supnrgifin snråa, pkr supunstk, eufhk enmkr, pulinmlk liseimuir hasta 17 Ha. (< Zj 6082 U Fkmfjusiöm

Nj tnea ln ja laskmkeåa laskmkeåa ns euy iepkrta iepkrtamtn mtn ya qun nsta ns ja gunmtn ln vila para para jks snrns hueamks fkek para ja aftivilal nfkmkeåa ln tklks jks paåsns. A partir  lnj lnsfubrieinmtk ln ja finmfia gkrnstaj jks paåsns nepnzarkm a lnsarrkjjarsn, a jk jardk ln ja histkria sn pulk nvilnmfiar qun jks rnfursks maturajns gunrkm nj imifik ln ja rnvkjufiöm imlustriaj para eufhks paåsns qun hky nm låa jks paåsns prienr  mulistas mk fu funmtam nmtam fkm rnfursks rnfursks m maturajns aturajns lnbilk a jas dramlns nxpjktafikmns ln nstks, ns pkr njjk qun lnpnmlnm ln jks paåsns nxpkrtalkrns k tnrfnreumlistas fkek nj Pnrÿ qun a pnsar ln ja fkmtaeimaf fkmtaeimafiöm, iöm, nxpj nxpjktafi ktafiöm öm y lndrala lndralafiöm fiöm aÿm fkmsnrvam nstks rnfursks. Drafias a nsta imvnstidafiöm sn pulk ilnmtigifar jks dramlns faebiks y apkrtns qun lnj nstulik ln finmfia gkrnstaj lnsln sus imifiks hasta ja aftuajilal.

 

Rngnrnmfia bibjikdrágifa

BNRNVGKRL-PNIRVN, BNRNVGKRL-PNIRV N, H. (1970). Ja nvkjufiöm ln ja laskmkeåa. Lnfnmik.

Fátnlra skbrn Imtrkluffiöm a ja Laskmkeåa. (2019). wicipnlia. EFARLJN, R. N. (19>
View more...

Comments

Copyright ©2017 KUPDF Inc.
SUPPORT KUPDF